Uz mola starp kaijām, enkuriem un amēbām,
   Es stāvu ar viļņiem un cerībām nepiepildītām.
   Atdošu visu, kas krūtīs, neprasot pretī nekā.
   Tikai ceļavējš ja pūtīs,
   Kaijas ņemiet mani līdzi, ja..??
  
   Debesis pret zemi Tā vēl nav bijis, tēt!
   Saule beidza spīdēt, mēness apmirdzēt.
   Zvaigznes pāri malām
   Izlieto vairs nesasmelt...jā,
   Lai no jauna viss sāktos
   Mums būs jāsāk no nekā
  
   Turies man ciešāk,
   Mums mēness gaisma būs tilts.
   Bet tur - tur tikai pa vienam laiž iekšā.
   Un kad aiz mākoņiem, mums nebūs ne auksts, ne silts,
   No sākuma līdz beigām visiem viens tilts
  
   Laika aizvien mazāk,
   Joprojām esmu gatavs atdot
   Lai redzētu to, kas aiz svītras, kaut vēlāk nāktos nožēlot..
   Un tas, ko es baidos pat vissliktākajos sapņos slēpt,
   Tagad stāv manā priekšā, un aicina man piederēt
  
   Turies man ciešāk,
   Mums mēness gaisma būs tilts.
   Bet tur - tur tikai pa vienam laiž iekšā.
   Un kad aiz mākoņiem, mums nebūs ne auksts, ne silts,
   No sākuma līdz beigām visiem viens tilts
  
   Mēs atnācām un kāds aiziet
   Tad mēs aiziesim un nāks cits
   Un tā tam, tā tam būs griezties
   Kamēr pasaule sev vēl tic
   Turies man ciešāk,
   Mums mēness gaisma būs tilts.
   Bet tur - tur tikai pa vienam laiž iekšā.
   Un kad aiz mākoņiem, mums nebūs ne auksts, ne silts,
   No sākuma līdz beigām visiem viens tilts
  
   Nekaa nevar redzeet
   Tikai pie apvaarsna mees
   Saule beidza spiideet, meeness - apmirdzeet
   Rokas mazliet par iisu, es nevaru Tev paliidzeet
   Lai no jauna viss saaktos